Pamanot izmaiņas uz ādas, pēc iespējas ātrāk konsultējies ar speciālistu, kurš, atkarībā no Tavas ādas stāvokļa, piemēros terapiju.

Galvenie aknes terapijas uzdevumi ir:

1

Kontrolēt tauku dziedzeru darbību

2

Novērst poru aizsprostojumus

3

Samazināt C.acne baktēriju daudzumu

4

Mazināt iekaisumu un tā attīstību

Lokālā terapija

Lokālā terapija ir zāļu vai citu līdzekļu tieša uzklāšana uz ādas problemātiskajām vietām. Zāles parasti jālieto 1 reizi dienā, vēlams vakarā, uzklājot tās uz tīras, nomazgātas ādas. Lietošanas biežums var tikt piemērots arī individuāli, atkarībā no ādas stāvokļa.

Zāles var saturēt vienu vai vairākas aktīvās vielas, visbiežāk divas, kas papildina viena otru, taču iedarbojas caur dažādiem darbības mehānismiem, piemēram, tretinoīds, lietots kopā ar klindamicīnu, pastiprina klindamicīna iekļūšanu ādā. Kombinētās zāles samazina antibakteriālās rezistences veidošanos. Tās var būt pieejamas gelu, krēmu, losjonu veidos.

Zāļu aktīvo vielu galvenās īpašības:

Retionīdi (tretinoīds, adapalēns) - A vitamīna derivāti, kuriem piemīt gan komedolītiska, gan pretiekaisuma iedarbība. Tie ietekmē folikulāro epitēlija šūnu saistību, mazinot komedonu veidošanos, kā arī novērš jaunu komedonu veidošanos. Retionīdi normalizē ādas šūnu nolobīšanos, tāda veidā novēršot poru aizsprostošanos. Samazinās arī sebuma izdale.

Lokālas iedarbības antibakteriālās vielas (klindamicīns, eritromicīns) ietekmē aknes baktērijas (Cutibacterium acnes), samazinot iekaisumu.

BPO - benzoilperoksīds. Aktīva viela, kas darbojas uz akne baktērijām, palīdzot samazināt iekaisumu. Viela darbojas pret komedoniem, kā arī samazina antibakteriālo rezistenci. Var balināt apģērbu, gultas veļu. Benzoilperoksīds pieejams dažādas koncentrācijās.

Azelaīnskābei piemīt pretiekaisuma iedarbība, tā samazina apsārtumu.

Salicilskābe (beta hidroksilskābe) beta hidroksilskābe palīdz nolobīt atmirušās ādas šūnas.

Lokālās aknes terapijas iespējamās blakusparādības

Aknes terapijas laikā zāļu uzklāšanas vietā var attīstīties tādas blakusparādības, kā sausa āda, ādas lobīšanās, apsārtums, kairinājums, diskomforta vai dedzināšanas sajūta. Ārstnieciskie līdzekļi var balināt audumu. Dermatologs, nozīmējot piemērotāko terapiju, informēs arī par iespējamām blakusparādībām, kā arī izstāstīs, kā rīkoties. Ja tomēr rodas jautājumi, vienmēr konsultējies ar savu ārstējošo ārstu!

Cik daudz zāļu nepieciešams uzklāt uz aknes skartajām zonām? Vai vairāk ir labāk?

Lai pareizi novērtētu nepieciešamo zāļu daudzumu, izmanto tā dēvēto pirkstgala vienību (PGV): no tūbiņas izspiež 2 cm garu zāļu strēmeli. Šo daudzumu izmanto, lai noklātu 2 plaukstu lielu ādas laukumu. Sejai un kaklam piemērotais daudzums ir 2,5 PGV. Ja skarta visa seja, tad atbilstoši būs 2 cm gara zāļu strēmele vienai aplikācijai, savukārt, ja laukums būs mazāks, piemēram, tikai piere, tad nepieciešamais zāļu daudzums būs mazāks. Zāles uzklāj tikai uz aknes skartajiem ādas rajoniem.

Sistēmiskā terapija

Ārsts var nozīmēt arī iekšķīgi lietojamas zāles. Tās visbiežāk izmanto pie vidēji smagas vai smagas aknes formas, kā arī gadījumos, kad lokālā aknes terapija nav efektīva vai akne skar plašus ādas laukumus vai ķermeņa virsmas, uz kurām ir grūti uzklāt lokāli lietojamas zāles, piemēram, uz muguras. Sistēmisko terapiju var arī kombinēt ar lokāli lietojamām aknes zālēm.

Šo terapiju vienmēr nozīmēs ārsts, izvērtējot konkrēta pacienta veselības un ādas stāvokli.